Latvijai

Mana Latvija – sniegpārsla balta,

Liepa medaina, baznīca stalta,

Vāvere brūna, pelēkais vilks,

Dziesmu svētki un apvārsnis zilgs.

Mana Latvija – sarkstoša lapa,

Sulotā bērzā iedzīta tapa,

Staburags saulē un mūžmeža līdums,

Trīszvaigžņu maģiskais brīvības spīdums.

Mana Latvija – velēna mikla,

Vāciets uz Ziedoņa motocikla,

Jūras šalkoņa, arkla balsts,

Sviedros un asinīs dzimusi valsts.

Mana Latvija – rupjmaizes šķēlīte

Aizkosta pasaules kartē, gan pērlīte

Sirdij piekļauta briesmās un saudzēta,

Bērnu un mazbērnu nākotnei audzēta.

Mana Latvija – lidosta Rīga,

Debesu taciņa bezgalīga,

Mākoņos ejoša, tāla, bet smaidoša,

Savējos vienmēr atpakaļ gaidoša.

Mana Latvija – sargājošs mols,

Āfrikas svelme un ziemeļpols,

Latgales Māra, Lāčplēša iela

Un mīlestība…liela, liela!

/Harijs Krūze/

Ko taureņi dara zemestrīcē?

Ko taureņi dara zemestrīcē?

Taureņi neuztraucas zemestrīcē. Taureņi žēlo puķes zemestrīcē, mierina bites zemestrīcē.

Jo tek ārā no šūnām medus zemestrīcē. Jo birst bitēm no kājām un pazūd smiltīs ziedputekšņi zemestrīcē.
Taureņi mierina galotnes zemestrīcē. Jo ar dažām saknēm ir pārtrūkuši sakari zemestrīcē.

Taureņi māca turēties gaisā zemestrīcē. Taureņi atskrien un izlaiž sivēnu no maisa zemestrīcē. Nav nekā baisa, nav nekā tāda tik baisa zemestrīcē, ka pašiem tā jātrīc, ka pašiem tā jāsāk trīcēt zemestrīcē.

Jocīgi gan, ka tikai taureņi mums var līdzēt, kad zeme sāk trīcēt.

Imants Ziedonis

Jaunajam gadam

..Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogās gan prieks,gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada putniņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekās gadi uz īsu brīdi:
Un mēs it kā stāvam durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
/J.Tabūne./