Svētdienas rītā

Un tad iesāka
pavisam lēni
snigt.

Es sabijos –
varbūt kas glābjams,
varbūt kas apsnieg
bez manas ziņas

Bet viss bij nokopts,
ienests, paglābts.

Viss, kas man aizsniedzams.
Pat kaķis snauda man klēpī
šai agrajā svētdienas rītā,

kad iesāka
pavisam lēni
snigt. –

Tik daudz apsnieg
tālajā klusumā
bez manas ziņas.

/Astrīde Ivaska/

Latvijai

vecāmamma man atstāja

grozu zīļu

viņa teica: - kad tās iesēsi

jutīsi Latviju mīļu

vecāmamma man atstāja

aveņu tēju

viņa teica: - kad to dzersi

nebārsi Latvijas vējus

vecāmamma man atstāja

bišu dravu

viņa teica: - kad tās nesīs medu

teiksi katru dārzu un pļavu

vecāmamma man atstāja

savu soli ņipru

viņa teica: - kad tā iesi

turēsi Latviju stipru

vecāmamma man atstāja

dziesmiņu mazu

viņa teica: - kad to dziedāsi

godāsi ceļtekās rasu

vecāmamma man atstāja

Latviju pašu

viņa neteica lai to mīlu

viņai nebij par to bažu.

/U.Auseklis/

Meklēju

Meklēju tavās acīs
Kaut ko tādu,
Kam varētu pretī ziedēt.
Meklēju tavā balsī
Kaut ko tādu,
Kam varētu pretī dziedāt.
Nav nekā tāda, 
Viss ir tik parasts
Kā laika ziņas 
Vai vilcienu saraksts.


/A. Līce/

Varbūt

Varbūt visa gudrība ir
vairāk ticēt tām upēm
kuras mūsos bez skaita
klusi klusiņām plūst?


varbūt visa gudrība ir
nenobīties no krācēm
kuras kulsta un biedē
darot stiprākus mūs?


varbūt visa gudrība ir
uzticēties tiem krastiem
kuros lemtas mums mājas
un lemts vienīgais mūžs?...


/M. Laukmane/

Viegli

Gribas viegli, cik vien viegli, tā lai smiekli, maziņi smiekli.

Tā, lai vēsmiņas, viegliņas dvašas, atnāk pašas un aiziet pašas.

Gribas pieskarties viegli un maigi. Nesaki man ka grūti laiki!

Pieskaries lēnītēm, klusu, klusītiņām

– pasaule apstāsies brīdi pa brītiņam.

Pasaulei patīk, ka viegli iet. Pieliec man, pieliec roku mazliet!

/Imants Ziedonis/