Tas sākās tā.
Reiz bija man Klade. Dzejoļiem. Citu rakstītiem, manis pārrakstītiem- smuki, ar roku. Dažādai izmantošanai. Palsīšanai Īpašā Noskaņojuma brīžos. Pāršķirstīšanai, kad jāatrod kas ļoti jauks apsveikšanai. Plaukta rotāšanai, galu galā.
Un nu Viņas vairs nav (kas pats par sevi nebūtu nekāds pārsteigums), un man vajag jaunu. Šo. Vismaz nepazaudēšu.
piektdiena, 2012. gada 30. marts
Meklēju
Meklēju tavās acīs Kaut ko tādu, Kam varētu pretī ziedēt. Meklēju tavā balsī Kaut ko tādu, Kam varētu pretī dziedāt. Nav nekā tāda, Viss ir tik parasts Kā laika ziņas Vai vilcienu saraksts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru