Meklēju tavās acīs
Kaut ko tādu,
Kam varētu pretī ziedēt.
Meklēju tavā balsī
Kaut ko tādu,
Kam varētu pretī dziedāt.
Nav nekā tāda,
Viss ir tik parasts
Kā laika ziņas
Vai vilcienu saraksts.
/A. Līce/
Tas sākās tā. Reiz bija man Klade. Dzejoļiem. Citu rakstītiem, manis pārrakstītiem- smuki, ar roku. Dažādai izmantošanai. Palsīšanai Īpašā Noskaņojuma brīžos. Pāršķirstīšanai, kad jāatrod kas ļoti jauks apsveikšanai. Plaukta rotāšanai, galu galā. Un nu Viņas vairs nav (kas pats par sevi nebūtu nekāds pārsteigums), un man vajag jaunu. Šo. Vismaz nepazaudēšu.
piektdiena, 2012. gada 30. marts
trešdiena, 2012. gada 28. marts
Varbūt
Varbūt visa gudrība ir
vairāk ticēt tām upēm
kuras mūsos bez skaita
klusi klusiņām plūst?
varbūt visa gudrība ir
nenobīties no krācēm
kuras kulsta un biedē
darot stiprākus mūs?
varbūt visa gudrība ir
uzticēties tiem krastiem
kuros lemtas mums mājas
un lemts vienīgais mūžs?...
/M. Laukmane/
vairāk ticēt tām upēm
kuras mūsos bez skaita
klusi klusiņām plūst?
varbūt visa gudrība ir
nenobīties no krācēm
kuras kulsta un biedē
darot stiprākus mūs?
varbūt visa gudrība ir
uzticēties tiem krastiem
kuros lemtas mums mājas
un lemts vienīgais mūžs?...
/M. Laukmane/
otrdiena, 2012. gada 27. marts
Viegli
Gribas viegli, cik vien viegli, tā lai smiekli, maziņi smiekli.
Tā, lai vēsmiņas, viegliņas dvašas, atnāk pašas un aiziet pašas.
Gribas pieskarties viegli un maigi. Nesaki man ka grūti laiki!
Pieskaries lēnītēm, klusu, klusītiņām
– pasaule apstāsies brīdi pa brītiņam.
Pasaulei patīk, ka viegli iet. Pieliec man, pieliec roku mazliet!
/Imants Ziedonis/
Tā, lai vēsmiņas, viegliņas dvašas, atnāk pašas un aiziet pašas.
Gribas pieskarties viegli un maigi. Nesaki man ka grūti laiki!
Pieskaries lēnītēm, klusu, klusītiņām
– pasaule apstāsies brīdi pa brītiņam.
Pasaulei patīk, ka viegli iet. Pieliec man, pieliec roku mazliet!
/Imants Ziedonis/
Abonēt:
Komentāri (Atom)